Voldemārs Voguls savu darbnīcu un cepli uzbūvē "Ceplīšos" 1976. gadā. Jau daiļrades sākumā piesaka sevi kā formās skaidru, rotājumos nepārblīvētu, kolorītā izteiksmīgu keramiķi un izkopj savu radošo rokrakstu, tālākajos gados to spilgtinot un pilnveidojot. Astoņdesmito gadu sākumā, caur savas personības prizmu skatot tradīcijas, meklējot jaunu iespaidu slāņus, studē neolīta keramiku, Ludzas keramiķu radošo mantojumu un, liekot lietā Ādama Kāpostiņa padomus, savā ceplī atjauno melnās svēpētās keramikas apdedzināšanas tehnoloģiju. Mākslinieka zināšanas un prasmes, materiāla izjūta un talants ļauj radīt ar tālas pagātne spieredzi un pašatskārsmi uzlādētus mūsdienīgus darinājumus - stilistiski konsekventus, spraigus velvējumos, līdzsvarotus masās. Krūzes ar plastisku, it kā tekošu formu, vāzes ar slaidiem kakliem, podi ar kuplinātiem apjomiem, svečturi ar grafiski izsvarotiem siluetiem gūst monumentālu skanējumu. Lakonisms darinājumu veidolā sadzīvo ar meistarīgi regulētā apdedzināšanas procesā gūto pelēcīgi - melno toņu bagātīgo gradāciju virtuozu un smalku sabalansētību. Ģeometriskais raksts ar kosmoloģisku sākotni akcentē trauku harmonisko proporciju starojumu. Izkoptā plastiskā kultūra ļauj radīt ar estētiski nevainojamu pilnību, apliecinot mākslinieka radošo briedumu. Savu ieceru un interešu plašumu Voldemārs realizē ne tikai keramikā, bet arī dzejā. Voldemārs Voguls raksta dzeju jau no 1973.g., bet pirmā publikācija presē atrodama tikai 1993.g. laikrakstā “Mōras zeme”, jo padomju laikā nebija iespējams publicēt rakstu latgaliešu valodā. Voldemāra dzejā iezīmējas Latgales dabas ainavas tēlojums, mīlestības motīvi, arī ticība Dievam. Pats mākslinieks, raksturojot savu darbību, ir teicis:” Man sirdī ir mūsu Latgale – Latvija. Mūsu valoda. Dvēselē ir prieks par to, ka tā ir saglabājusies, dažreiz skumji, ka pilnībā to nenovērtējam. Tādā veidā pārdomu brīžos par Latviju rodas dzejoļi. Latvija man ir – mani senči, mana sieva un dēli, un viņu nākotne, protams, kopā ar visu un visiem.” 1979.g. Voldemārs apprecējās ar Olgu, dzimušu Murāni. 1981.gada 2.janvārī piedzima dēli – dvīņi – Jānis un Māris. Abi dēli jau no agras bērnības iepazina mākslas bagāto pasauli, arī veidoja keramikas darbus. Voldemārs mācīja savas prasmes dēliem un audzināja viņus kā pienākas ticīgās ģimenēs.
Voldemārs ir dzimis 1952.g. Rēzeknē. Mācījies Rēzeknes mākslas vidusskolā. Tālāk pilnveidojies pie Latgales dižmeistariem J.Backāna, O.Kāpostiņa, A.Ušpeļa. Pirmais no Latgales keramiķiem atjaunoja svēpētās keramikas tradīcijas. Šajā jomā zinības sniedz O.Kāpostiņš.
Olga dzimusi 1953.g. Rēzeknē. Savu skanējumu keramikā piesaka, rotājot šķīvjus un daudzos V.Vogula darbus. Rotāšanā izmanto skrāpēšanas, otas raksta un atspiešanas tehnoloģijas. Guvusi daudzus atzinības rakstus kā Latgales keramikas tradīciju kopēja un pilnveidotāja.
Latvijā rīkotās izstādes sniedzas desmitos.
Dalību ņēmis Mākslinieku Savienības rīkotajās ārzemju izstādēs
Dzimis 1981.g. Rēzeknē. Jānis ir talantīgs formu veidotājs. Vislabāk padodas lielformas, kas uzceltas no viena liela māla gabala. Jau 16 gadu vecumā piedalās izstādēs. Katru gadu piedalās izstādēs, ko organizē Latgales podnieku dienu ietvaros.
Izstādes:
Dzimis 1981.g. Rēzeknē. Īpašs talants jūtams sīkplastikas veidošanā. Izstāžu darbību sāk 1997.g., Katru gadu piedalās izstādēs, ko organizē Latgales podnieku dienu ietvaros.
Izstādes: